UDHS
Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms
Vispārīgā informācija par UDHS
Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) ir viens no biežākajiem bērnībā sastopamajiem neiropsihiskās attīstības traucējumiem (prevalence 2–7%), kas var saglabāties arī pusaudžu un pieaugušo vecumā. To raksturo trīs galveno simptomu domēni:
- Neuzmanība – grūtības noturēt uzmanību uzdevumos ar zemu stimulācijas līmeni, problēmas ar aktivitāšu organizēšanu, viegla novēršamība;
- Hiperaktivitāte – pārmērīga motoriska aktivitāte un nespēja saglabāt mieru situācijās, kur nepieciešama pašregulācija;
- Impulsivitāte – tendence reaģēt uz stimuliem, neapdomājot sekas vai riskus.
Šie simptomi ir pastāvīgi (vismaz 6 mēnešus), sākas agrīnā bērnībā un ir neatbilstoši bērna vecumam. Tie būtiski ietekmē akadēmisko sniegumu, ikdienas funkcionēšanu un sociālās spējas. UDHS saistīts ar smadzeņu attīstības un funkcionēšanas īpatnībām, īpaši uzmanības, motivācijas un uzvedības regulācijā. Neārstēts, tas palielina citu psihisku traucējumu, atkarību un sociālu grūtību risku, taču savlaicīga psihosociālā un medikamentozā ārstēšana uzlabo dzīves kvalitāti un prognozi.
UDHS bērniem un pusaudžiem
Bērniem UDHS visbiežāk izpaužas ar grūtībām noturēt uzmanību skolā, nemierīgu uzvedību un impulsīviem lēmumiem, kas var radīt konfliktus ar vienaudžiem un pieaugušajiem. Pusaudžu vecumā hiperaktivitāte parasti samazinās, bet saglabājas iekšējs nemiers, grūtības ar laika plānošanu, pašdisciplīnu un mācību uzdevumu organizēšanu. Tas ietekmē akadēmisko sniegumu, attiecības un emocionālo labsajūtu. Pētījumi liecina, ka vismaz 15% pacientu UDHS simptomi saglabājas pilnā apmērā līdz pieauguša vecuma sākumam, bet vēl 50% ir daļējā remisijā, kad atsevišķi simptomi turpina radīt funkcionēšanas grūtības. Agrīna atpazīšana, vecāku un skolas atbalsts un ārstēšana palīdz bērniem un pusaudžiem labāk pielāgoties un sasniegt savus attīstības mērķus.
UHDS skrīnings un bērna funkcionēšanas novērtējums
UDHS skrīnings un bērna funkcionēšanas novērtējums
Ja bērnam vai pusaudzim ir mācīšanās vai uzvedības traucējumi, sūdzības par UDHS simptomiem vai pastāv paaugstināts risks, primārās veselības aprūpes speciālistam vai skolas psihologam/speciālajam pedagogam jāveic UDHS skrīnings ar vecumam atbilstošiem aptaujas instrumentiem, kā arī jānovērtē funkcionēšanas traucējumu smagums un ietekme.
- Skrīnings 5-17 g.v. bērniem veicams ar UDHS novērtēšanas (reitinga) skalu IV (ADHD-RS), pieejama sadaļā “”. Skatīt citus skrīninga instrumentus algoritma 3. sadaļa “UDHS skrīnings”
- Papildus skrīningam jānosaka bērna vispārējās funkcionēšanas līmeni, izmantojot bērnu globālās funkcionēšanas skalu (C-GAS). Tā sniedz strukturētu vērtējumu par sociālo, emocionālo un uzvedības funkcionēšanu, atvieglo speciālistu savstarpējo komunikāciju, palīdz izvēlēties piemērotākās intervences un ļauj sekot izmaiņām laika gaitā.
Par UDHS jādomā, ja skrīninga rezultāts ir klīniski nozīmīgs un bērnam ir būtiskas ikdienas funkcionēšanas grūtības vairākās vidēs (mājās, skolā u.c.), atbilstoši C-GAS rādītājam ir zem 80.
Primārās veselības aprūpes speciālistiem nav jāveic UDHS klīniskā diagnostika un nav jāuzsāk medikamentoza ārstēšana