UDHS
Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms
Vispārīgā informācija par UDHS
Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) ir viens no biežākajiem bērnībā sastopamajiem neiropsihiskās attīstības traucējumiem (prevalence 2–7%), kas var saglabāties arī pusaudžu un pieaugušo vecumā. To raksturo trīs galveno simptomu domēni:
- Neuzmanība – grūtības noturēt uzmanību uzdevumos ar zemu stimulācijas līmeni, problēmas ar aktivitāšu organizēšanu, viegla novēršamība;
- Hiperaktivitāte – pārmērīga motoriska aktivitāte un nespēja saglabāt mieru situācijās, kur nepieciešama pašregulācija;
- Impulsivitāte – tendence reaģēt uz stimuliem, neapdomājot sekas vai riskus.
Šie simptomi ir pastāvīgi (vismaz 6 mēnešus), sākas agrīnā bērnībā un ir neatbilstoši bērna vecumam. Tie būtiski ietekmē akadēmisko sniegumu, ikdienas funkcionēšanu un sociālās spējas. UDHS saistīts ar smadzeņu attīstības un funkcionēšanas īpatnībām, īpaši uzmanības, motivācijas un uzvedības regulācijā. Neārstēts, tas palielina citu psihisku traucējumu, atkarību un sociālu grūtību risku, taču savlaicīga psihosociālā un medikamentozā ārstēšana uzlabo dzīves kvalitāti un prognozi.
UDHS bērniem un pusaudžiem
Bērniem UDHS visbiežāk izpaužas ar grūtībām noturēt uzmanību skolā, nemierīgu uzvedību un impulsīviem lēmumiem, kas var radīt konfliktus ar vienaudžiem un pieaugušajiem. Pusaudžu vecumā hiperaktivitāte parasti samazinās, bet saglabājas iekšējs nemiers, grūtības ar laika plānošanu, pašdisciplīnu un mācību uzdevumu organizēšanu. Tas ietekmē akadēmisko sniegumu, attiecības un emocionālo labsajūtu. Pētījumi liecina, ka vismaz 15% pacientu UDHS simptomi saglabājas pilnā apmērā līdz pieauguša vecuma sākumam, bet vēl 50% ir daļējā remisijā, kad atsevišķi simptomi turpina radīt funkcionēšanas grūtības. Agrīna atpazīšana, vecāku un skolas atbalsts un ārstēšana palīdz bērniem un pusaudžiem labāk pielāgoties un sasniegt savus attīstības mērķus.
Bērnu Globālās Funkcionēšanas Skala (C-GAS)
Apraksts
Bērnu Globālās Funkcionēšanas Skala (C-GAS) ir instruments, kuru izstrādāja Šafers (Schaffer) ar kolēģiem Kolumbijas Universitātes Psihiatrijas nodaļā. Tā sniedz vispārēju novertējumu par bērnu un pusaudžu funkcionēšanas līmeni. Šī skala sniedz vienu globālu vērtējumu skalā no 0 līdz 100.
Veicot šo novertējumu, klinicists izmanto glosārijā sniegtos aprakstus, lai noteiktu skalas punktu vertējumu.
C-GAS Glosārijs
Novērtējiet pacienta zemāko vispārejās funkcionēšanas līmeni konkrētajā laika periodā, izvēloties zemāko līmeni, kas raksturo viņa/viņas funkcioněšanu hipotētiskā veselības-slimības kontinuumā.
Izmantojiet starpvērtējumus (piemeram, 35, 58, 62).
Novertējiet faktisko funkcioněšanu neatkarīgi no ārstēšanas vai prognozes.
Norādītie uzvedības piemēri ir tikai ilustratīvi un nav obligāti nepieciešami konkrēta novertējuma veikšanai.
Augstākā līmeņa funkcionēšana visās jomās (mājās, skolā un ar vienaudžiem); iesaistās plašā aktivitāšu klāstā un ir daudz interešu (piemēram, ir hobiji, piedalās ārpusskolas aktivitātēs vai pieder kādai grupai utt.); patīkams, pašpārliecināts; ‘ikdienas’ raizes nekļūst nekontrolējamas; labas sekmes skolā; nav simptomu.
Laba funkcionēšana visās jomās; drošs ģimenē, skolā un ar vienaudžiem; var būt pārejošas grūtības un ‘ikdienas’ raizes, kas reizēm kļūst nekontrolējamas (piemēram, viegla trauksme saistīta ar svarīgu eksāmenu, gadījuma ‘strīdi’ ar brāļiem, māsām, vecākiem vai vienaudžiem).
Ne vairāk kā nelieli funkcionēšanas traucējumi mājās, skolā vai ar vienaudžiem; var būt nelieli uzvedības traucējumi vai emocionāls distress, reaģējot uz dzīves situācijām (piemēram, vecāku šķiršanās, nāves gadījumi, brāļa vai māsas piedzimšana), bet tie ir īslaicīgi un maz ietekmē funkcionēšanu.
Dažas grūtības vienā jomā, bet kopumā diezgan labi funkcionē (piemēram, sporādiski vai izolēti antisociāli akti, piemēram, reizēm basto skolu vai sīkas zādzības; pastāvīgas nelielas grūtības ar skolas darbu; īslaicīgas garastāvokļa svārstības; bailes un trauksme, kas neizraisa izteiktu izvairīšanās uzvedību; pašpārliecības trūkums); ir dažas nozīmīgas starppersonu attiecības; lielākā daļa cilvēku, kas bērnu nepazīst labi, nesaskatītu viņā novirzi no normas, bet tie, kas viņu labi pazīst, varētu izteikt bažas.
Mainīga funkcionēšana ar sporādiskām grūtībām vai simptomiem vairākās, bet ne visās sociālajās jomās; traucējumi būtu acīmredzami tiem, kas saskaras ar bērnu disfunkcionālā vidē vai laikā, bet ne tiem, kas redz bērnu citos apstākļos.
Mērena funkcionēšanas traucējumu pakāpe lielākajā daļā sociālo jomu vai smagi funkcionēšanas traucējumi vienā jomā, piemēram, var izpausties kā pašnāvības domas un pārdomas, atteikums apmeklēt skolu vai citas trauksmes formas, obsesīvi rituāli, konversijas simptomi, biežas trauksmes lēkmes, sliktas vai neatbilstošas sociālās prasmes, biežās agresīvas vai citas antisociālās uzvedības epizodes ar daļēji nozīmīgu sociālo attiecību saglabāšanu.
Lieli funkcionēšanas traucējumi vairākās jomās un nespēja funkcionēt vienā no šīm jomām (piemēram, traucējumi mājās, skolā, ar vienaudžiem vai sabiedrībā kopumā, pastāvīga agresija bez skaidra iemesla; izteikti noslēgta un izolēta uzvedība garastāvokļa vai domāšanas traucējumu dēļ, pašnāvības mēģinājumi ar skaidru letālu nodomu); šādiem bērniem, iespējams, nepieciešama īpaša izglītība un/vai hospitalizācija vai izņemšana no skolas (bet tas nav pietiekams kritērijs iekļaušanai šajā kategorijā).
Nespēja funkcionēt gandrīz visās jomās, piemēram, pilnīgi mājās, nodaļā vai gultā visu dienu, nepiedaloties sociālajās aktivitātēs, vai pastāv smagi uzvedes traucējumi vai nopietni komunikācijas traucējumi (piemēram, daudzkārt nesaistīga vai neatbilstoša runa).
Nepieciešama ievērojama uzraudzība, lai novērstu kaitējumu sev vai citiem (piemēram, bieža vardarbība, atkārtoti pašnāvības mēģinājumi) vai lai uzturētu personīgo higiēnu, vai smagi traucējumi visās komunikācijas formās, piemēram, izteikti verbālās komunikācijas traucējumi, izteikta sociālā atsvērtība, stupors utt.
Nepieciešama pastāvīga uzraudzība (24 stundas aprūpe) smagas agresīvas vai pašdestruktīvas uzvedības dēļ vai konstatēti smagi realitātes uztveres, komunikācijas, izziņas, afekta vai pašaprūpes traucējumi.