Bērnu klīniskā universitātes slimnīcaMetodiskās vadības centrsVesela pasaule
home

UDHS

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms

Vispārīgā informācija par UDHS

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) ir viens no biežākajiem bērnībā sastopamajiem neiropsihiskās attīstības traucējumiem (prevalence 2–7%), kas var saglabāties arī pusaudžu un pieaugušo vecumā. To raksturo trīs galveno simptomu domēni:

  • Neuzmanība – grūtības noturēt uzmanību uzdevumos ar zemu stimulācijas līmeni, problēmas ar aktivitāšu organizēšanu, viegla novēršamība;
  • Hiperaktivitāte – pārmērīga motoriska aktivitāte un nespēja saglabāt mieru situācijās, kur nepieciešama pašregulācija;
  • Impulsivitāte – tendence reaģēt uz stimuliem, neapdomājot sekas vai riskus.

Šie simptomi ir pastāvīgi (vismaz 6 mēnešus), sākas agrīnā bērnībā un ir neatbilstoši bērna vecumam. Tie būtiski ietekmē akadēmisko sniegumu, ikdienas funkcionēšanu un sociālās spējas. UDHS saistīts ar smadzeņu attīstības un funkcionēšanas īpatnībām, īpaši uzmanības, motivācijas un uzvedības regulācijā. Neārstēts, tas palielina citu psihisku traucējumu, atkarību un sociālu grūtību risku, taču savlaicīga psihosociālā un medikamentozā ārstēšana uzlabo dzīves kvalitāti un prognozi.

UDHS bērniem un pusaudžiem

Bērniem UDHS visbiežāk izpaužas ar grūtībām noturēt uzmanību skolā, nemierīgu uzvedību un impulsīviem lēmumiem, kas var radīt konfliktus ar vienaudžiem un pieaugušajiem. Pusaudžu vecumā hiperaktivitāte parasti samazinās, bet saglabājas iekšējs nemiers, grūtības ar laika plānošanu, pašdisciplīnu un mācību uzdevumu organizēšanu. Tas ietekmē akadēmisko sniegumu, attiecības un emocionālo labsajūtu. Pētījumi liecina, ka vismaz 15% pacientu UDHS simptomi saglabājas pilnā apmērā līdz pieauguša vecuma sākumam, bet vēl 50% ir daļējā remisijā, kad atsevišķi simptomi turpina radīt funkcionēšanas grūtības. Agrīna atpazīšana, vecāku un skolas atbalsts un ārstēšana palīdz bērniem un pusaudžiem labāk pielāgoties un sasniegt savus attīstības mērķus.

Medikamentozās intervences

Ja pēc nefarmakoloģiskām intervencēm saglabājas vismaz vidēji smagi funkcionēšanas traucējumi (C-GAD < 60) vai arī nefarmakoloģiskas intervences nav pieejamas, ieteicams sākt farmakoterapiju paralēli turpmākām nefarmakoloģiskām metodēm.


Ārstam pirms UDHS medikamentozas terapijas uzsākšanas jāpārliecinās, ka diagnoze joprojām atbilst kritērijiem un ārstēšana ir nepieciešama. Vienlaikus jāizvērtē komorbiditātes un sociālā vide, īpaši izglītības/nodarbinātības situācija, vielu atkarības risks un iespējamais medikamentu novirzīšanas (nodošanas citām personām) risks.


Jāizvērtē somatiskā veselība:

  • somatiskās veselības anamnēze, īpašu uzmanību pievēršot stāvokļiem, kas var būt saistīti ar kontrindikācijām specifisku medikamentu lietošanai,

  • pašlaik lietotie medikamenti,

  • svars un augums (atzīmējot uz procentīļu līknes, kas atbilst vecumam un dzimumam),

  • pulss un arteriālais asinsspiediens (mērīts ar atbilstīga izmēra manžeti un atzīmēts uz procentīļu līknes, kas atbilst vecumam),

  • kardiovaskulārā riska indikatoru izvērtējums.


EKG nav rekomendējams kā rutīnas izmeklējums pirms UDHS medikamentozas ārstēšanas, ja pacientam nav paaugstināta kardiovaskulārā riska pazīmju vai līdztekus traucējumu, kuru ārstēšanai viņš lieto citus medikamentus ar paaugstinātu kardiovaskulāru blakņu risku.


Indikācijas padziļinātai kardiovaskulārai izvērtēšanai:

  • iedzimta sirdskaite vai sirds operācija anamnēzē,

  • sirds strukturālās patoloģijas, kardiomiopātija, nopietnas sirds ritma patoloģijas vai pastiprināts jutīgums pret simpatomimētisko līdzekļu stimulējošo ietekmi,

  • pēkšņa sirds apstāšanās vai neizskaidrojama nāve ģimenes anamnēzē 1. pakāpes radiniekam, kas jaunāks par 40 gadiem,

  • izteikts elpas trūkums fiziskas slodzes laikā (salīdzinot ar vienaudžiem),

  • sinkopālas epizodes fiziskas slodzes laikā vai kā reakcija uz bailēm vai skaņu,

  • sirdsklauves, kas ir ātras, regulāras un sākas un beidzas pēkšņi (epizodiskās ekstrasistoles parasti ir ektopiskas un nav jāizvērtē padziļināti),

  • sāpes sirds rajonā, domājams, kardiālas ģenēzes,

  • sirds mazspējas pazīmes,

  • sirds trokšņi auskultācijas laikā,

  • paaugstināts asinsspiediens (atkārtoti mērot, asinsspiediens ir virs 95. procentiles, kas atbilst bērna vecumam un augumam).