UDHS
Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms
Vispārīgā informācija par UDHS
Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) ir viens no biežākajiem bērnībā sastopamajiem neiropsihiskās attīstības traucējumiem (prevalence 2–7%), kas var saglabāties arī pusaudžu un pieaugušo vecumā. To raksturo trīs galveno simptomu domēni:
- Neuzmanība – grūtības noturēt uzmanību uzdevumos ar zemu stimulācijas līmeni, problēmas ar aktivitāšu organizēšanu, viegla novēršamība;
- Hiperaktivitāte – pārmērīga motoriska aktivitāte un nespēja saglabāt mieru situācijās, kur nepieciešama pašregulācija;
- Impulsivitāte – tendence reaģēt uz stimuliem, neapdomājot sekas vai riskus.
Šie simptomi ir pastāvīgi (vismaz 6 mēnešus), sākas agrīnā bērnībā un ir neatbilstoši bērna vecumam. Tie būtiski ietekmē akadēmisko sniegumu, ikdienas funkcionēšanu un sociālās spējas. UDHS saistīts ar smadzeņu attīstības un funkcionēšanas īpatnībām, īpaši uzmanības, motivācijas un uzvedības regulācijā. Neārstēts, tas palielina citu psihisku traucējumu, atkarību un sociālu grūtību risku, taču savlaicīga psihosociālā un medikamentozā ārstēšana uzlabo dzīves kvalitāti un prognozi.
UDHS bērniem un pusaudžiem
Bērniem UDHS visbiežāk izpaužas ar grūtībām noturēt uzmanību skolā, nemierīgu uzvedību un impulsīviem lēmumiem, kas var radīt konfliktus ar vienaudžiem un pieaugušajiem. Pusaudžu vecumā hiperaktivitāte parasti samazinās, bet saglabājas iekšējs nemiers, grūtības ar laika plānošanu, pašdisciplīnu un mācību uzdevumu organizēšanu. Tas ietekmē akadēmisko sniegumu, attiecības un emocionālo labsajūtu. Pētījumi liecina, ka vismaz 15% pacientu UDHS simptomi saglabājas pilnā apmērā līdz pieauguša vecuma sākumam, bet vēl 50% ir daļējā remisijā, kad atsevišķi simptomi turpina radīt funkcionēšanas grūtības. Agrīna atpazīšana, vecāku un skolas atbalsts un ārstēšana palīdz bērniem un pusaudžiem labāk pielāgoties un sasniegt savus attīstības mērķus.
Komorbīdo traucējumu diagnostika un korekcija no 6 gadu vecuma
Lielākajai daļai bērnu un pusaudžu ar UDHS ir sastopami arī citi psihiski, uzvedības vai neirālās attīstības traucējumi. Šīs blakussaslimšanas var būtiski sarežģīt UDHS atpazīšanu, palielināt diagnostisko un terapeitisko kļūdu risku un ir saistītas ar smagākiem funkcionēšanas traucējumiem.
Izplatība:
- 50–90 % bērnu ar UDHS ir vismaz viena komorbiditāte
- ~50 % ir vismaz divas
- 85 % pieaugušo atbilst vismaz vienam citu traucējumu kritērijam
Komorbiditātes ir jāizvērtē un jārisina sistemātiski, atkarībā no tā, kuri simptomi konkrētajā brīdī visvairāk ietekmē bērna ikdienas funkcionēšanu.
Ārstēšanas prioritātes:
- 1
Pārsvarā UDHS
- Ja galvenās funkcionēšanas grūtības izraisa UDHS simptomi → ārstē pēc UDHS algoritma.
- 2
Pārsvarā komorbiditāte
- Ja grūtības galvenokārt saistītas ar citiem psihiskiem/uzvedības/neiroattīstības traucējumiem → ārstē pēc attiecīgā traucējuma algoritma.
- 3
Pēc komorbiditātes terapijas
- Ja pēc komorbīdo traucējumu ārstēšanas joprojām saglabājas nozīmīgi UDHS simptomi → pievieno UDHS algoritmu.