UDHS

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms

Vispārīgā informācija par UDHS

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) ir viens no biežākajiem bērnībā sastopamajiem neiropsihiskās attīstības traucējumiem (prevalence 2–7%), kas var saglabāties arī pusaudžu un pieaugušo vecumā. To raksturo trīs galveno simptomu domēni:

Neuzmanība – grūtības noturēt uzmanību uzdevumos ar zemu stimulācijas līmeni, problēmas ar aktivitāšu organizēšanu, viegla novēršamība;
Hiperaktivitāte – pārmērīga motoriska aktivitāte un nespēja saglabāt mieru situācijās, kur nepieciešama pašregulācija;
Impulsivitāte – tendence reaģēt uz stimuliem, neapdomājot sekas vai riskus.

Šie simptomi ir pastāvīgi (vismaz 6 mēnešus), sākas agrīnā bērnībā un ir neatbilstoši bērna vecumam. Tie būtiski ietekmē akadēmisko sniegumu, ikdienas funkcionēšanu un sociālās spējas. UDHS saistīts ar smadzeņu attīstības un funkcionēšanas īpatnībām, īpaši uzmanības, motivācijas un uzvedības regulācijā. Neārstēts, tas palielina citu psihisku traucējumu, atkarību un sociālu grūtību risku, taču savlaicīga psihosociālā un medikamentozā ārstēšana uzlabo dzīves kvalitāti un prognozi.

UDHS bērniem un pusaudžiem

Bērniem UDHS visbiežāk izpaužas ar grūtībām noturēt uzmanību skolā, nemierīgu uzvedību un impulsīviem lēmumiem, kas var radīt konfliktus ar vienaudžiem un pieaugušajiem. Pusaudžu vecumā hiperaktivitāte parasti samazinās, bet saglabājas iekšējs nemiers, grūtības ar laika plānošanu, pašdisciplīnu un mācību uzdevumu organizēšanu. Tas ietekmē akadēmisko sniegumu, attiecības un emocionālo labsajūtu. Pētījumi liecina, ka vismaz 15% pacientu UDHS simptomi saglabājas pilnā apmērā līdz pieauguša vecuma sākumam, bet vēl 50% ir daļējā remisijā, kad atsevišķi simptomi turpina radīt funkcionēšanas grūtības. Agrīna atpazīšana, vecāku un skolas atbalsts un ārstēšana palīdz bērniem un pusaudžiem labāk pielāgoties un sasniegt savus attīstības mērķus.

Komorbīdo traucējumu diagnostika un korekcija līdz 6 gadu vecumam

Šajā vecumposmā visbiežāk sastopami specifiski mācīšanās traucējumi un opozicionāri izaicinoša uzvedība (>30%). Bieži vērojami arī tiki un autiskā spektra traucējumi (11–30%), retāk arī trauksme un depresija (<10%). Retāk var novērot citus uzvedības traucējumus un obsesīvi kompulsīvus simptomus (<10%).

Ārstēšanas prioritātes:

1
Pārsvarā UDHS:
- Ja galvenās funkcionēšanas grūtības izraisa UDHS simptomi → ārstē pēc UDHS algoritma.
2
Pārsvarā komorbiditāte:
- Ja grūtības galvenokārt saistītas ar citiem psihiskiem/uzvedības/neiroattīstības traucējumiem → ārstē pēc attiecīgā traucējuma algoritma.
3
Pēc komorbiditātes terapijas:
- Ja pēc komorbīdo traucējumu ārstēšanas joprojām saglabājas nozīmīgi UDHS simptomi → pievieno UDHS algoritmu.

Specifiski mācīšanās traucējumi (>30%) Šajā vecumā tās parasti izpaužas kā kavēta runas attīstība, grūtības ar skaņu atpazīšanu, agrīnām rakstīšanas/priekšlasīšanas prasmēm vai skaitīšanu. Agrīna atpazīšana ir būtiska, jo šīs grūtības bieži turpinās skolas vecumā.

Opozicionāri izaicinoša uzvedība (ODD) (>30%) Raksturīga bieža spītība, strīdi ar pieaugušajiem, atteikšanās pildīt noteikumus. Tā var pastiprināt UDHS simptomus un apgrūtināt ģimenes un bērnudārza vidi, ja nav konsekventas uzvedības vadības.

Tiki (11–30%) Stereotipas, pēkšņas kustības vai skaņas, kas var parādīties īslaicīgi un daļai bērnu izzūd spontāni. Tiki var saasināties stresa un noguruma laikā, bet tiem ne vienmēr ir klīniska nozīme.

Autiskā spektra traucējumi (AST) (11–30%) Agrīni signāli ir ierobežota acu kontakta lietošana, neverbālās komunikācijas traucējumi, stereotipiskas rotaļas. AST var pārklāties ar UDHS simptomiem, bet galvenā atšķirība ir sociālās komunikācijas grūtības un ierobežotas intereses.

Trauksme (<10%) Var izpausties kā pārmērīgas bailes no atdalīšanās, jauniem cilvēkiem vai situācijām. Trauksme bieži maskē UDHS simptomus vai tos pastiprina, apgrūtinot diferenciāldiagnozi.

Depresija (<10%) Reta šajā vecumā, taču var parādīties kā hronisks aizkaitinājums, intereses trūkums par rotaļām vai regresija. Bieži saistīta ar ģimenes riska faktoriem vai smagām psihosociālām situācijām.

Obsesīvi kompulsīvi simptomi (OKT) (<10%) Parasti atsevišķi simptomi (atkārtotas darbības, piemēram, roku mazgāšana vai kārtības rituāli), nevis pilnvērtīgs traucējums. Bieži tie ir īslaicīgi un var būt saistīti ar attīstības īpatnībām.